Kā tas sākās ...

1952.g. 3.oktobrī LLA studentu grupa pirmo reizi kolektīvi apmeklēja cīņas sporta treniņu BSB "Spartaks" telpās, likdami pamatus LLA cīkstoņu kolektīvam. Pirmā oficiālā LLA cīņas fakultatīvā kursa nodarbība notika 1953.g. 21.novembrī, plkst. 9:00 Daugavas CSK cīņas zālē.

Cīņas sekcijas dibinātāji, treneri, aktīvisti  . . .

Andrejs Cālītis 

(14.03.1933 Bārbeles pagastā - 31.03.2012 Siguldā)  Agronomijas fakultāte 1952. - 1957.g.

Kolektīva dibinātājs un treneris 1952./53. - 1956./57., 1961./62. māc.g. Pēc Bārbeles septiņgadīgās skolas absolvēšanas 1947. gada rudenī devās rakstura rūdījumos uz Jūrmalu, uz Bulduriem, lai kļūtu par jaunāko agronomu - dārzkopi. Brīvo laiku veltīja sportam - kļuva par Latvijas peldēšanas čempionu, aizsāka nodarboties ar cīņas sportu. Viņu ievēroja glābšanas dienests uz ūdeņiem, kur vairākus gadus strādāja. Rūdījās ne tikai pats, bet attīstīja arī kopā saucēja - cīnītāja talantu. 1952. gadā Andrejs Cālītis turpināja studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Šeit nodibināja cīņas sporta sekciju. Tā kļuva par studentu sviedru brālību, kur blakus sportam bija kaut kas vairāk. Lielais entuziastu pulks cīnītāju īpašības pēc absolvēšanas izplatīja laukos. Cīkstoņu brālībai Andrejs iedibināja balvu ar devīzi "Darbs, biedriskums, vīrišķība". LLU pasniedzējs, zinātnieks.

Sportiskie panākumi:  Latvijas čempions 1953.g., 1955.g.(GR), sudraba medaļas - 1954.g., 1957.g.,bronza - 1952.g., 1960.g. Latvijas spartakiādē 1956.g. - 2.vieta. PSRS čempionāts 1952.g. - 15.vieta. 79.kg. un 87.kg.kategorijās brīvajā cīņā.

Aldis Zaikovskis

Agronomijas fakultāte 1952. - 1957.g.

Cīņas sporta sekcijas pirmais priekšsēdētājs

G. Bediķis

Agronomijas fakultāte 1952. - 1957.g.

Pirmais cīņas sporta sekcijas sekretārs. Neskatoties uz to, ka pats augstus saniegumus cīņas sportā neuzrādīja un bija republikas čempions smaiļošanā, Bediķis aktīvi piedalījās sekcijas sabiedriskajā darbā.

Aivars Baumanis

Pārtikas rūpniecības fakultāte 1954. - 1959.g.

Aivars Baumanis bija ļoti aktīvs un atsaucīgs kolektīva loceklis. Sekcijas treneris 1957.g. - 1959.g. Gāja bojā trģiskā nāvē 1959.gadā.


Ansis Krūzītis

( 1934 - 2010 )

Agronomijas fakultāte 1953. - 1958.g.

Katru darbu veikdams apzinīgi, ar sevišķu neatlaidību un izturību, Ansis Krūzītis daudz veicis sekcijas kopējā darbā un 1960.gadā saņēmis PSRS sporta meistara nozīmi. Sekcijas treneris (1957. - 1959.g.) Cīņas sporta sacensību tiesnesis.


Auseklis Baumanis

Hidromelorācijas fakultāte 1955. - 1960.g.

Auseklis vienmēr bija priekšzīmīgs sportists, draugs un pedagogs. 1957. - 1960.gadam vadīja cīkstoņu nodarbības Jelgavā.


Voldemārs Strīķis

Agronomijas fakultāte 1956. - 1961.g. Cīņas sporta sekcijas treneris 1960. - 1961.g. 1963. gadā sācis strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā par docentu. No 1968. līdz 1987. gadam bijis Ekonomikas fakultātes dekāns, pēc tam līdz 1989. gadam Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors mācību darbā. No 1992. līdz 2001. gadam bijis Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, 2005. gadā kļuva par Ekonomikas katedras vadītāju. No 1993. līdz 2001. gadam bijis Latvijas Zinātnes padomes loceklis. 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. No 1990. līdz 1992. gadam bijis AP prezidija loceklis, vadījis Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju. No 1992. līdz 1999. gadam vadījis Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas biedrību. Vairākkārt bijis ievēlēts Jelgavas domē. Vairāk nekā 50 zinātnisku rakstu autors. Bijis autors vai līdzautors vairākām grāmatām. 1998. gadā Strīķis tika apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, tajā pašā gadā arī saņēmis Norvēģijas Svētā Olava ordeni. 2003. gadā ieguvis Kārļa Ulmaņa balv.

Laimonis Grāvelis

Hidromelorācijas fakultāte 1959.g.

Cīņas sporta sekcijas priekšsēdētājs kopš 1959.g.


Ilmārs Kamaldiņš

Agronomijas fakultāte 1959.g.

Cīņas sporta sekcijas biedrisks, atsaucīgs un nenogurstošs aktīvists.

Jānis Šulcs

Mehanizācijas fakultāte 1958.g.

Fakultātes cīņas sporta sekcijas vedītājs


Jāzeps Stalidzāns


Hidromeliorācijas fakultāte 1960. - 1965.g.

Cīkstonis, kurš LLA cīņas sekcijas godu aizstāvēja līdz pat studiju beidzamajai nedēļai.

Aivars Pomovskis


Zootehnikas fakultāte 1960. - 1964.g.

LLA izlases komandas dalībnieks, kurš ar savu humora izjūtu daudzās atbildīgās sacensībās palīdzēja komandai pacelt cīņas spējas

Žanis Andersons

Agronomijas fakultāte 1963. - 1968.g.

Visur pirmais - sportā, sabiedriskā darbā, mācībās - tādu mēs pazīstm Žani. Sportā čempions visu cīņu veidos - sambo, klasiskajā un brīvajā cīņā. Sabiedriskā dzīvē: - fakultātē, partijas un komjaunatnes, DOSAF un sporta klubā, kopmītnē un cīņas sekcijā - visur ir sastopams mūsu Žanis. ( No ieraksta "Zelta grāmatā" ). Sportiskie panākumi: Latvijas čempionāts 1967.g. - 3.vieta 79.kg. kategorijā.


Imants Jurģens


Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte

Cīņas sekcijas priekšsēdētājs no 1967.g. Teicams organizators.

Tālivaldis Ģēvele

HMF

Sešus gadus lējis sviedrus uz akadēmijas paklāja. SMK. Mālpils cīkstoņu audzinātājs, brāļu Jansonu treneris.


Vladimirs Zagņibeda

HMF   Cīņas sekcijas priekšsēdētājs, lielisks organizators, fotogrāfs, mācību teicamnieks. LLA izlases komandas kapteinis, komsorgs. Pagaidām SMK, ceram uz to, ka dienās izaugs teicams speciālists meliorators un treneris. ( Zelta grāmatas ieraksts )

Latvijas čempionātā 1980.g. - bronzas medaļa 82.kg. kategorijā. Pasaules veterānu čempionātā 1996.g. - 8.vieta.


Guntis Jākobsons


LMF 1971. - 1977.g.

SMK, labsirdīgais stiprinieks, džudo ģēnijs, cīkstonis, kurš savai fakultātei, augstskolai devis vislielāko ieguldījumu jebkurā cīņas veidā, un gūs turpmāk, izpildīs sporta meistaru. (Zelta grāmatas ieraksts) Sportiskie sasniegumi: Latvijas čempionāts 1976.g. - 2.vieta brīvajā cīņā 74.kg. kategorijā.

Aivars Skadiņš

Cīņas sekcijas priekšsēdētājs 1982. - 1987.g.

Latvijas un Baltijas studentu čempions brīvajā cīņā. SCV "Solum" - 82 Karēlijā dalībnieks.


Jānis Karulis


VF

Vairākkārtējais Latvijas un Baltijas studentu čempions klasiskajā cīņā. LLA sporta laureāts 1987.g. Sieviešu džudo treneris LLA.

Boļeslavs Matusēvičs

1962. gadā sekcijas vadību pārņēma Fizkultūras institūta 4. kursa students Boļeslavs Matusevičs. Viņa laikā tajā izauga trīs desmiti sporta meistaru, kas pārstāvēja Latviju plaša mēroga sacensībās. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados sacensības brīvajā cīņā notika arī starp augstskolas fakultātēm. Vēlāk tām pievienojās lauksaimniecības tehnikumi, kuros par pasniedzējiem strādāja absolventi, kas, studenti būdami, bija cīnījušies pie Boļeslava Matuseviča. 29 reizes uzvarēts Latvijas universiādēs. Viņš vēl aizvien ir nemiera gars. Darbojas partijā «Tēvzemei un Brīvībai», Latviešu strēlnieku apvienībā, biedrībā «Lāč­plēsis». Brauc arī tiesāt veterānu sacensības cīņas sportā.

Sportiskie sasniegumi:

Latvijas čempions 1961., 1965. un 1966.g., vicečempions 1960., 1964.g. un 1973.g., bronzas medaļas 1970. un 1971.g. brīvajā cīņā 62.kg., 67.kg., 70.kg., un 74.kg. kategorijās. PSRS jaunatnes čempionātā 1962.g. - 3.vieta. Pasaules čempionātos veterāniem 1998.g. - sudrabs, 1995.g. - bronza, 1996.g. - 8.vieta. Daudzkārtējs Latvijas čempions veterāniem.

"Boļeslavs ir īsts vīrs - varonīgs cīnītājs gan dzīvē, gan uz paklāja, viņš darījis mūsu augstskolas vārdu slavenu," saka bijušais LLU rektors profesors Voldemārs Strīķis, kurš savulaik trenēja toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) cīkstoņus. V.Strīķa aizsākto darbu pārņēma Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta students B.Matusevičs. Viņam tolaik tikai 22 gadi. Lai arī jauns, taču ne iesācējs sportā - pavisam neilgi pirms pārcelšanās uz Jelgavu B.Matusevičs bija izcīnījis PSRS junioru čempionātā trešo vietu un kļuvis par sporta meistaru. Ar cīņas sportu B.Matusevičs sāka nodarboties 15 gadu vecumā, kad iestājās Rīgas Komunālās celtniecības tehnikumā. "Tehnikumā izmēģināju visus piedāvātos sporta veidus, bet mani nekur nepieņēma. Taču cīņa man iepatikās. Mūs trenēja 1936.gada Berlīnes Olimpisko spēļu dalībnieks Alberts Zvejnieks," stāsta jubilārs. Saistīt savu tālāko dzīves ceļu ar sportu nebija mērķtiecīgs lēmums - B.Matusevičs plānoja kļūt par celtnieku un studēt Rīgas Politehniskajā institūtā. Tomēr, vairoties no iesaukšanas armijā, izvēlējās studēt Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā. Līdztekus studijām Boļeslavs strādāja vairākās vietās vienlaikus - par ūdenslīdēju, glābēju, fizkultūras metodistu, treneri, bet 1962.gadā saņēma piedāvājumu vadīt LLA cīņas sporta sekciju. B.Matusevičs, lai arī pirmajos darba gados saviem audzēkņiem vienaudzis, bija stingrs un prasīgs treneris, tāpēc sekcijā palika tikai mērķtiecīgākie, kurus cīņas sports patiešām interesēja, atzīst bijušie audzēkņi. Vienlaikus stingrs, bet vienlaikus apveltīts ar labestīgu raksturu - konfliktsituāciju komandā nekad nav bijis. "Spilgtā atmiņā ir laiks, kad B.Matusevičs mūs veda uz treniņu nometnēm," atceras bijušais audzēknis, LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta direktors profesors Aleksandrs Adamovičs. "Tolaik visiem studentiem obligāts bija darbs kolhozos un sovhozos, taču treneris mums, cīkstoņiem, noorganizēja braucienu visiem kopā - gan strādājām, gan trenējāmies. Treniņi bija ļoti intensīvi, no rīta veicām rīta rosmi. "A.Adamovičs stāsta, ka pirms atbildīgām sacensībām treniņu nometnes bijušas vienmēr - vienu vai divus mēnešus. "Tolaik mūsu cīņas sekcija bija viena no spēcīgākajām republikā, piedalījāmies arī PSRS studentu sacensībās. Kad kolhozos rīkoja ražas svētkus, bijām aicināti piedalīties ar paraugdemonstrējumiem - gan mēs, cīkstoņi, gan vingrotāji. Priekšnesumi līdzinājās teātra izrādei," A.Adamovičs dalās atmiņās par laiku, kas pavadīts, trenējoties B.Matuseviča vadībā. Bijušais audzēknis atzīmē, ka sadzīvē, trenējoties plecu pie pleca, atklājušās trenera dziļi cilvēciskās īpašības, atsaucība, izpalīdzība. "B.Matusevičs bija ne tikai treneris, bet arī sportists, kurš tolaik aktīvi piedalījās sacensībās un savās zināšanās labprāt dalījās ar studentiem. Viņš ir cilvēks, kam cīņas sports patiešām ir dzīvesveids," saka A.Adamovičs.Sportists - trīskārtējs Latvijas PSR čempions brīvajā cīņā, treneris, neskaitāmu sacensību organizators un tiesnesis. B.Matusevičs min, ka vienas no pirmajām viņa organizētajām vērienīgākajām sacensībām bija 1964.gadā - republikas čempionāts, kur cīņas norisinājās LLA aulā uz skatuves. Arī pats organizators bija cīkstoņu vidū. Visu šo daudzo darba gadu laikā neizpalika B.Matuseviča audzēkņu panākumi - augstskolas komanda 29 reizes uzvarēja universiādē, regulāri atradās republikas sacensību labāko trijniekā, 30 viņa trenētie cīkstoņi ieguvuši Latvijas sporta meistara nosaukumu. Arī pats treneris izcīnījis uzvaras veterānu konkurencē - iegūtas sudraba un bronzas godalgas pasaules čempionātos.

B.Matusevičs vadījis treniņus ne vien brīvajā cīņā, bet arī grieķu - romiešu cīņā, sieviešu cīņā, džudo, futbolā un virves vilkšanā. Pašreiz treneris gan atteicies no LLU futbola izlases gatavošanas, atstājot to savu audzēkņu pārziņā, taču joprojām trenē fakultāšu treniņgrupas un lepojas ar meiteņu futbola komandu. Līdztekus darbam ar studentiem B.Matusevičam arī šobrīd pietiek enerģijas un entuziasma tiesāt un organizēt sacensības - nupat Jelgavā aizvadīts Latvijas čempionāts brīvajā cīņā, grieķu - romiešu cīņā un sieviešu cīņā. LLU Sporta katedras lektors ir vienīgais Goda tiesnesis cīņas sporta veidos valstī, viņš tiesā ne vien visas sacensības Latvijā, bet arī neatsakās doties uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Zviedriju, Somiju.

Enerģiskais septiņdesmitgadnieks spēj audzēkņus iedvesmot arī ar personīgo piemēru, pērn piedaloties Latvijas riteņbraucēju vienības braucienā un par godu LLU 70 gadu jubilejai ar velosipēdu veicot ceļa posmu no Rīgas līdz Jelgavai. Uz jubilejas svinībām LLU Sporta katedrā B.Matusevičs aicinājis arī savus bijušos studentus."Reizi piecos gados mēs tiekamies salidojumā, pārrunājam notikušo, sacenšamies dažādās sporta disciplīnās," stāsta jubilārs.
Laine Orbidāne
LLU Sabiedrisko attiecību daļa

Brīvā cīņa - norūda ķermeni, veido raksturu

Raksts publicēts: 2012.10.02. 10:55:43
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Pusgadsimta jubileju cīņas sporta trenera amatā 1. oktobrī atzīmēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sporta katedras lektors Boļeslavs Matusevičs.

B. Matusevičs par labāko dāvanu jubilejā uzskata darbu - treniņus, sacensības, tikšanos ar jaunajiem sportistiem. «Šodien lidoju prom uz Somiju, kur notiks starptautiskas sacensības brīvajā cīņā. Visa mana dzīve saistīta ar jauniešiem, kustībā. Kā gan citādāk! Es nevaru vienkārši sēdēt un neko nedarīt! Kamēr ir spēks, nodošu savu pieredzi jaunajiem - tiem, kam manas zināšanas noderēs dzīvē,» par savu darbu priecīgs ir Boļeslavs.

«No sporta nenogurstu. Nākamgad mēģināšu organizēt starptautiskas studentu sacensības un uzaicināšu komandas no 34 valstīm,» savus plānus atklāj B. Matusevičs.

Pieredzējušais treneris atceras, ka tad, kad viņam bija četri gadi, viņa tēvs gāja bojā karā. Puisēns palika vienīgais mātes atbalsts un prieks dzīvē. Studiju laikos visi nodarbojās ar dažādiem sporta veidiem, bet Boļeslavs nevarēja sevi pielīdzināt fiziski spēcīgajiem kursa biedriem, kuri nodarbojās ar basketbolu un futbolu. Tāpēc viņš pievērsās brīvajai cīņai.

«Dzīvē viss mainās. Mūsdienās ļoti daudz jāiegulda sportistu attīstībā. Arī vecākiem ir grūti. Bet viss labais, ko viņi ieguldīs savu bērnu attīstībā, pie viņiem atgriezīsies. Es lepojos ar saviem audzēkņiem - viņi dzīvo veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Nodarbojoties ar sportu, jauniešiem var iemācīt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,» pārliecināts ir B. Matusevičs.

LLU cīkstoņi (brīvā cīņa, grieķu- romiešu cīņa un džudo) kopš 2000. gada SELL starptautiskajās studentu spēlēs ieguvuši 8 zelta, 11 sudraba un 22 bronzas medaļas.

Kā gadu gaitā mainījušās LLA / LLU cīņas zāles atrašanās vietas . . .

1962.g. - 1964.g. HMF ( Svētes iela 18 )

1964.g. - 1970.g. (  )

1976.g. - 1974.g. Veterinārmedicīnas fak. garāžās

1974.g. - 2002.g. MF sporta zālē ( Akadēmijas iela 11 )

2002.g. - 2014.g. LLU sporta nams ( Raiņa iela 1 )

2014.g. - 2016.g. - pārtraukums

2016.g. - 2018.g. LLU sporta zāle ( Tērvetes ielā 91/6 )

Nevienā no treniņu telpām nav bijis iespējams novietot pilnu cīņas paklāju ! Dažkārt treniņus un sacensības nācies organizēt tikai cīņām parterī ! Pēc 40. gadu ceļojuma tiekam Sporta namā !

Ko rakstīja prese toreiz . . . .